Vai mantkārība ir laba?

Kāre pēc naudas vai plašāk pazīstama vienkārši kā mantkārība parasti tiek uzskatīta par ļoti sliktu īpašību jo tādā veidā cilvēks, kurš tiecas pēc mantas un naudas nodara kaitējumu citiem. Bet ne vienmēr mantkārība ir tik slikta, kā mums varētu likties, jo visa kapitālisma un brīvā tirgus mentalitāte ir balstīta tieši uz mantkārību. Brīvajā tirgu katrs uzņēmums un katrs indivīds domā tikai par sevi un to, kā viņš varētu vairāk nopelnīt naudu. Tad lūk šādā veidā katram tiecoties pēc sava labuma tad arī rodas konkurence un pārdevēju un pircēji, kuri visi grib iegūt pēc iespējas labāku piedāvājumu. Un jebkura uzņēmum galvenais mērķis ir gūt peļņu un vienalga, ko daudzi uzņēmēji var teikt par saviem augstākajiem mērķiem, kā miers pasaulē vai pārticība, jebkura uzņēmuma galvenais mērķis ir tikai un vienīgi aiz vien lielāku ienākumu un lielāka apgrozījuma radīšana. Bet tas nebūt nav slikti, jo šādi tiecoties pēc peļņas uzņēmumi nemitīgi veic inovācijas un domā, kā samazināt izmaksas, lai varētu ražot preces un pakalpojumus lētāk nekā konkurenti un tādā veidā iegūt lielāku tirgus daļu. Un, ja pircējs ir apmierināts ar to cenu, ko uzņēmējs piedāvā un arī uzņēmējs ir apmierināts ar to peļņu, ko viņš gūst tad tas arī nozīmē, ka ir veikts produktīvs pirkums un visi iesaistītie ir apmierināti. Un tas nekas, ka līdz šim pirkumam tika nonākts tikai un vienīgi tāpēc, ka abas puses vēlas iegūt labāko iespējamo labumu, ko tad arī var saukt par mantkārību.

Protams ir arī daudz un dažādu piemēru, kur šī kāre pēc naudas ir slikta, kad cilvēki zog, uzstāda pārāk lielus kredītu procentus vai vienkārši izmanto neaizsargātus cilvēkus un cilvēku grupas. Un jebkurā sabiedrībā vienmēr šādi cilvēki ir bijuši un būs, bet tas nenozīmē, ka visi pārējie nevar izmantot šo mantkārību labos nolūkos un sniedzoties pēc sava labuma sniegt labumu visai sabiedrībai. Ādams Smits, kas tiek uzskatīts par pirmo ekonomistu savā leģendārajā grāmatā rakstīja, ka šādi katrs tirgus dalībnieks tiecoties pēc sava labuma rada nemitīgu spriedzi, kad tad parasti arī izlīdzinās tieši vidū un tāpēc produkti un pakalpojumi tiek pirkti un pārdoti tieši par optimālākajām cenām. Jo ne pircējs ne pārdevējs negribēs piekāpties viens otram un tāpēc radīsies vidusceļš kurā abi gribēs mazliet vairāk, bet būs gatavi piekāpties viens otram un beigu beigās sanāks izdevīgs darījums abām pusēm.

Šādi tad arī mantkārība var strādāt mūsu labā un sniedzoties pēc individuālās mantkārības, jeb mēģinot sasniegt katrs savus mērķus mēs beigu beigās radam situāciju, ka lielākais labum tiek tieši visai sabiedrībai kopumā un reizē arī katram individuāli. Un, ja salīdzinām kapitālismu ar kādu citu ekonomikas veidu tad uzreiz ir redzams, ka kapitālisms ir daudz produktīvāks un ir mums devis daudz un dažādas tehnoloģijas, kuras tad arī savādāk nebūtu iesējamas!